Acerola zinātniskajos pētījumos
1. Cik daudz C vitamīna auglī patiesībā ir
Acerolu gandrīz vienmēr iepazīstina ar kādu C vitamīna skaitli, un šie skaitļi savā starpā nesakrīt. 306 augļos no Brazīlijas ziemeļaustrumiem, kas apvienoti 102 paraugos un pārbaudīti pret titrimetrisku references metodi, askorbīnskābes saturs svārstījās no 1 190,65 līdz 2 187,06 mg uz 100 g svaiga augļa, ar vidējo 1 833,57 (SD 374,56). [1] Atsevišķā 103 fenotipu apsekojumā tās pašas valsts subtropiskajos dienvidos diapazons bija no 425 līdz 2 625 mg uz 100 g, ar vidējo 1 240. [2] Abos gadījumos auglis par veselu kārtu pārsniedz citrusaugļus. C vitamīns ir viena no tām uzturvielām, kurām ES ir atļauts formulējums: tas veicina normālu kolagēna veidošanos, normālu imūnsistēmas darbību un palīdz mazināt nogurumu un nespēku.
2. Nav divu vienādu acerolas koku
103 fenotipu apsekojumu ir vērts lasīt izkliedes, nevis vidējā rādītāja dēļ. Vienas sugas, viena reģiona un vienas sezonas robežās šķīstošo sausnu saturs bija no 6,4 līdz 12,1 °Brix, titrējamais skābums no 0,4 līdz 3,8 % (izteikts kā ābolskābe) un pH no 2,72 līdz 4,36. [2] Askorbīnskābes saturs tajos pašos kokos atšķīrās sešas reizes. [2] 306 augļu pētījumā savukārt vienā audzēšanas apgabalā konstatēta 1 000 mg liela izkliede. [1] Lielākajai daļai augļu sastāva tabula ir saprātīgs saīsinājums. Acerolai tā ir vidējā vērtība lietām, kas patiesībā ir dažādas.
3. Antocianīni — nosaukti un izmērīti
Acerolas krāsas ķīmija tika noskaidrota 2005. gadā, kad no augļa izdalīja un strukturāli raksturoja trīs savienojumus: cianidīn-3-α-O-ramnozīdu, galveno antocianīnu; pelargonidīn-3-α-O-ramnozīdu; un kvercitrīnu, kas ir flavonols, nevis antocianīns. [3] Vēlāka kvantitatīvā noteikšana nogatavojušos augļos cianidīn-3-ramnozīdam uzrādīja 14,99 līdz 68,23 mg uz 100 g svaigas masas. [4] Kopējais fenolu saturs acerolā astoņpadsmit netradicionālu Brazīlijas augļu salīdzinājumā izmērīts kā 1 063 mg gallusskābes ekvivalentu uz 100 g svaigas masas, bet saldētā biezenī — 593,77 mg uz 100 g. [4]
4. Svaigā masa vai sausā masa — kāpēc acerolas skaitļi nesakrīt
Noderīgākais acerolas fenolu apskats ir noderīgs galvenokārt tāpēc, ka tajā katra vērtība ir atzīmēta kā svaigā vai sausā masa — vairums avotu to nedara. Atšķirība, ko tas atklāj, ir pietiekami liela, lai mainītu lasītāja priekšstatu par augli: cianidīn-3-ramnozīds ir 14,99 līdz 68,23 mg uz 100 g svaigas masas un 47 līdz 1 152 mg uz 100 g sausas masas. [4] Kopējais fenolu saturs ir 1 063 mg uz 100 g svaigas masas un 13 890,90 mg uz 100 g sausas masas. [4] Tie ir vieni un tie paši savienojumi vienā un tajā pašā auglī. Pārējo veido ūdens, un skaitlis, kas minēts bez norādes uz aprēķina bāzi, nav skaitlis.
5. Ko izolētie polifenoli mēģenē paveica un ko ne
Kad šos trīs izolētos acerolas savienojumus pārbaudīja, izcēlās nevis tas rezultāts, par kuru runā nozare. Visi trīs spēcīgi kavēja progresējošu glikācijas galaproduktu veidošanos, un cianidīn-3-ramnozīds un kvercitrīns bija spēcīgi radikāļu saistītāji. [3] Turpretī pret α-glikozidāzi izolēto polifenolu — izņemot kvercitrīnu — inhibējošais profils tika aprakstīts kā zems. [3] Tas ir bezšūnu laboratorijas darbs, un tas norāda pretējā virzienā nekā plaši atkārtotais apgalvojums, ka acerola bremzē cietes gremošanu.
6. Askorbāta uzņemšana cilvēka zarnu šūnās
Cilvēka zarnu Caco-2 šūnām tika dota 3 mM askorbīnskābe — vai nu atsevišķi, vai acerolas sulas sastāvā. Šūnu iekšējais askorbāta līmenis acerolas sulas grupā bija būtiski augstāks 2., 3., 4., 8. un 24. stundā, un augstāka bija arī SVCT1 — no nātrija atkarīgā C vitamīna transportiera zarnu sienā — ekspresija. Gan cianidīn-3-glikozīda hlorīds, gan kvercetīns katrs atsevišķi paaugstināja SVCT1 ekspresiju. [5] Tas ir šūnu monoslānis, nevis cilvēks, un tieši šo pētījumu visbiežāk izstiepj līdz apgalvojumam par uzsūkšanos cilvēka organismā.
7. Acerolas sula pelēm ar kafetērijas diētu
Trīsdesmit sešus Šveices albīno peļu tēviņus trīspadsmit nedēļas turēja vai nu uz standarta barības, vai uz ļoti garšīgas kafetērijas diētas; pēc tam aptaukojušies dzīvnieki četras nedēļas katru dienu saņēma ūdeni, C vitamīnu 1 mg/kg vai rūpniecisku, nenogatavojušos vai nogatavojušos acerolas sulu 0,1 ml uz 10 g ķermeņa masas — pa sešiem dzīvniekiem grupā. Sulas grupās bija zemāks tauku indekss un seruma triacilglicerīni, zemāks TNF-α taukaudos, augstāka IL-10/TNF-α attiecība un zemāks fosfo-JNK. [6] Pati ķermeņa masa nevienā ārstētajā grupā būtiski nemainījās. [6] Seši dzīvnieki grupā, turklāt peles — tāds ir šo pierādījumu līmenis.
8. Vienīgais pētījums ar cilvēkiem un biopieejamības jautājums
Divdesmit divi izlases līmeņa izturības sportisti trīs nedēļas trīs devās dienā uzņēma 300 g acerolas biezeņa, kurā noteikts 873 ± 70 mg C vitamīna uz 100 g. Kopējais antioksidantu statuss nemainījās; imūnglobulīns G, visas tā apakšklases un imūnglobulīns A pēc tam bija būtiski zemāki. [7] Pētījumā nebija kontroles grupas un sportisti atradās treniņu ciklā, tāpēc šo skaitļu virzienu nevar attiecināt uz acerolu — tieši tāpēc to ir vērts atstāstīt tādu, kāds tas ir. Saistīto jautājumu, vai C vitamīns no augļiem uzsūcas labāk nekā sintētiskais, ir apkopojis cilvēku pētījumu literatūras apskats: sintētiskais un no pārtikas iegūtais C vitamīns cilvēkiem šķiet vienlīdz biopieejams, un atrastās farmakokinētiskās atšķirības ir īslaicīgas un, visticamāk, ar minimālu fizioloģisku nozīmi. [8]
Atsauces
- Moraes FP de, Costa RC, Morais CLM de, Medeiros FGM de, Fernandes TRN, Hoskin RT, Lima KMG de. Estimation of ascorbic acid in intact acerola (Malpighia emarginata DC) fruit by NIRS and chemometric analysis. Horticulturae. 2019;5(1):12. doi:10.3390/horticulturae5010012
- Farinelli D, Portarena S, da Silva DF, Traini C, da Silva GM, da Silva EC, da Veiga JF, Pollegioni P, Villa F. Variability of fruit quality among 103 acerola (Malpighia emarginata D. C.) phenotypes from the subtropical region of Brazil. Agriculture. 2021;11(11):1078. doi:10.3390/agriculture11111078
- Hanamura T, Hagiwara T, Kawagishi H. Structural and functional characterization of polyphenols isolated from acerola (Malpighia emarginata DC.) fruit. Biosci Biotechnol Biochem. 2005;69(2):280–286. doi:10.1271/bbb.69.280
- Vilvert JC, de Freitas ST, dos Santos LF, Ribeiro TdaS, Veloso CM. Phenolic compounds in acerola fruit and by-products: an overview on identification, quantification, influencing factors, and biological properties. J Food Meas Charact. 2024;18:216–239. doi:10.1007/s11694-023-02175-1
- Takino Y, Aoki H, Kondo Y, Ishigami A. Acerola (Malpighia emarginata DC.) promotes ascorbic acid uptake into human intestinal Caco-2 cells via enhancing the gene expression of sodium-dependent vitamin C transporter 1. J Nutr Sci Vitaminol. 2020;66(4):296–299. doi:10.3177/jnsv.66.296 · PMID 32863301
- Dias FM, Leffa DD, Daumann F, et al. Acerola (Malpighia emarginata DC.) juice intake protects against alterations to proteins involved in inflammatory and lipolysis pathways in the adipose tissue of obese mice fed a cafeteria diet. Lipids Health Dis. 2014;13:24. doi:10.1186/1476-511X-13-24
- Vítek L, Hajšlová J, Bátovský M, Woronyczová J, Posová H, Zelenková M, Pilný J, Kalousová M. The effect of acerola intake on metabolic and immunological parameters in elite athletes. Plant Foods Hum Nutr. 2025;80(4):198. doi:10.1007/s11130-025-01434-4
- Carr AC, Vissers MCM. Synthetic or food-derived vitamin C — are they equally bioavailable? Nutrients. 2013;5(11):4284–4304. doi:10.3390/nu5114284
